par slimnīcu

Atkal man nesanāk pieķerties citām tēmām, tāpēc turpināšu klasiski par bērnu būšanu. Esmu tikusi uz pusstundu pie dačuka, tātad īsumā par to, kā man iet. Jūs jau laikam zināt, ka esmu slimnīcā ar mazāko no mazajiem. Te man, protams, arī ir, ko teikt.
Pirmkārt, esmu sapratusi, ka nav nekā kaitinošāka par sīku puiku - čīkstuli. Es saprotu, ka te ir stresaina atmosfēra un arī es visu uztveru sakāpināti, bet mani vienkārši izbrīna muterīte, kas, man dzirdot, vienreiz piedraud, otrreiz tiešām uzdod pa muti (jā, tiešām pa muti) par to, ka puika pasaka, ka mamma ir piska un ka mamma nolaida gāzi, ko viņa dara tepat istabiņā, bet ne reizi nav pateikusi, lai viņš beidz čīkstēt. Vēl labāk, puika nedrīkt raudāt, jo puikas neraudot, bet čīkstēt, lai čīkst.
Otrkārt, esmu piedzīvojusi savas dzīves lielāko stresu un sapratusi, ka reizēm ne tikai mega panākumiem šovbiznesā, bet vienkārši dzīvošanai ir svarīgi būt īstajā vietā īstajā laikā. Es paredzu, ka tagad mans bērns būs ekstrasenss vai vismaz spēs saskatīt citu cilvēku auras.
Treškārt, visā šitajā situācijā man reāli palīdz Viļa Lācīša "Stroika ar skatu uz Londonu".  Kolosāla, asprātīga grāmata. Brīžam sanāk smieties balsī. Un tas tak nozīmē, ka viss ir labi!

par sportu

Es kādu laiku pretojos apgalvojumam, ka mazu bērnu vecākiem ir iespējams iesmērēt jebkuru nejēdzību, apgalvojot, cik laba, noderīga un attīstoša tā būs. Tāpat es nepērku savām beibēm neadekvāti dārgas lietas vai arī tādas, kas būs derīgas ļoti īsu brīdi. Nu, sapratāt, diezgan apdomāju to visu. Bet šis stāsts būs nevis par nejēdzību, bet gan reāli nepieciešamu (vairāk vai mazāk) lietu un pakalpojumu cenām. Tā vien šķiet, ka jaunās māmiņas un tēti ir auditorija, ar ko spekulēt par da jebko. Mans šuviens šoreiz ir par peldēšanas nodarbībām bērniem līdz 6 gadu vecumam - parastie Rīgas baseini nodarbības piedāvā sākot no 6 gadiem. Meklējot tīmeklī, tiek piedāvāts tikai viens variants un tas ir 30-45 min nodarbība, kurā vecāks darbojas ar mazo, bet treneris konsultē. Un viss šis prieks maksā Ls 7. Iedomājieties, ja es gribētu abas dāmītes peldināt (un neviens vecāks negrib savam bērnam nepareizi sākt mācīt peldēt, tādēļ treneris ir vajadzīgs), pieņemsim, divas reizes nedēļā un pārvēst tās par regulārām nodarbībām, tad mēnesī mums būtu jāšķiras no Ls 112. Un vēl jānopērk tie mācību peldriņķi. Jūtat? Un tas pat nav hokejs vai daiļslidošana! Un tagad tiec, nu, gudrs, cik ļoti un vai vispār nepieciešama tā nodarbība ir.