Tā kā šis sākotnēji bija domāts ēst gatavošanas blogs, bet dažādu iemeslu dēļ biju nedaudz no šīs tēmas novērsusies, esmu apņēmusies atgūt zaudēto.
Šoreiz par piparkūkām. Kopš 18 gadu vecuma uz katriem Ziemassvētkiem esmu gatavojusi gardo cepumu mīklu - citus gadus vienkāršāku, bet pēdējos aptuveni pēc Martas receptes, ko viņas ar māsu taisīja un bija ielikušas tīmeklī. Pēc tam klasiski divas nedēļas turēju ledusskapī un vēl pēc tam dienu vai divas veltīju cepšanai. Šogad es, daudz nedomājot, nopirku gatavu mīklu, turklāt divu veidu. Pēc, manuprāt, labākā latviešu kulinārijas bloga autores Kristas (www.krista.lv) ieteikuma, devos uz Kanēļa konditoreju, bet tīri dažādībai otru mīklu iegādājos vecajā labajā kafejnīcā Daile uz Blaumaņa ielas. Cenu atšķirība ļoti manāma - 6 Ls : 2 Ls.
Tomēr atzīšu, labāk būtu palikusi tikai pie pirmā ietādījuma produkcijas, jo man par vilšanos (jo man kafejnīca Daile ir emocionāli tuva, kaut kas tur ir tāds sentmentāls, ka, katru reizi, kad tur ieeju pēc cīsiņa mīklā savai meitiņai, ārā nāku ar pilnu kulīti) nākas atzīt, ka mīkla bija jocīga, rokās paņemot, bija jūtami neizkusuša cukura graudiņi, ļoti grūti bija izrullēt un beigās pašas piparkūkas sanāca mistiski rūgtas. No konkurentiem - viss lieliski, garšo gandrīz tikpat labi, kā paštaisītās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru